Ar vasaras sauli visam gadam nepietiek

Kādu minerālvielu un vitamīnu pacientiem Kuldīgā biežāk trūkst, un kas par to liecina? Stāsta Linda Vanaga, kura kopš oktobra strādā kā ārste rezidente un praktizējas ģimenes medicīnā.

D VITAMĪNS UN DZELZS

Ģimenes praksē viņa biežāk saskaras ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas, un tās vitamīnu uzsūkšanos organismā ietekmē: „Pārsvarā bez kādiem simptomiem vitamīnu līmeni pacientiem nepārbaudām. Biežākas ir pārbaudes D vitamīnam, kas lielākajai daļai ir zem normas vai jau deficītā. Ar to, cik spējam vasarā uzņemt ar sauli, visam gadam nepietiek, tāpēc profilaktiskās devās iesaku regulāri lietot visiem, taču pacienti bieži vien to nedara. Bērniem D vitamīns jādzer obligāti, jo tas iesaistās kaulu vielmaiņā, palīdz tos veidot, bet deficīta gadījumā bērniem var attīstīties rahīts, un tad rodas kaulu deformācija. Pieaugušajiem un vecākiem cilvēkiem šī vitamīna trūkuma dēļ var veidoties osteoporoze, jo kaulu blīvums samazinās un tie kļūst trauslāki. Savukārt jauniem cilvēkiem var būt vājāka imūnsistēma, ja rudenī, ziemā, kad ir vīrusu laiks, viņi bieži slimo.

Biežākais ir dzelzs deficīts. Tā atbild par sarkano asins ķermenīšu veidošanos, pa organismu pārnēsājot skābekli, līdz ar to bieži rodas tādi simptomi kā nogurums, nespēks, bālums un matu izkrišana.”

BIEŽĀK – ENERĢIJAS TRŪKUMS

Vai labāk lietot tīras minerālvielas un vitamīnus bez citiem savienojumiem vai multivitamīnus? „Es un, cik zinu, arī citi ārsti multivitamīnus biežāk neiesaka. Efektīvāk ir katru vitamīnu lietot atsevišķi. Pēc D vitamīna biežākais, kā organismā var trūkt, ir B vitamīns, kas arī atbild par enerģiju, nervu sistēmas darbību, ādu un gļotādu. Simptomi var būt darbspējas zudums, samazināta spēja koncentrēties. Retāk, un tas raksturīgs dzelzs deficītam, var būt gļotādu, ādas bālums. Pašam gan nevajadzētu sev diagnozi noteikt – to, vai minerālvielu un vitamīnu trūkums organismā ir, apstiprinās asins analīzes.”

Pārējos vitamīnus var uzņemt kopā ar sabalansētu uzturu. Ja ēdienreizēs iekļauti augļi, dārzeņi, šķiedrvielas un gaļa, citu vitamīnu deficīts veidojas ļoti reti. B vitamīns vairāk atrodams pākšaugos, pilngraudu maizē, rupjmaizē, riekstos, pienā, olās, zivīs, savukārt D vitamīns – treknajās zivīs, kā tuncis un lasis, aknās un olu dzeltenumā.

Vaicāta, vai pavasarī vajadzētu vitamīnus lietot papildus, L.Vanaga teic: „Nē, tas, ka pavasarī vitamīnus vajag vairāk nekā citos gadalaikos, ir mārketinga triks. Pašlaik vīrusu izplatība samazinājusies, kā martā tas parasti notiek. Visu cauru gadu vajag uzņemt dabīgos vitamīnus – ēst visu to, kas no pašu dārza vēl palicis saldētavās; ja nav, pirkt veikalos. Bet pirms lietošanas jānomazgā. Pavasarī es ieteiktu lietot tos produktus, kas drīz vien parādīsies arī veikalos: sparģeļus, spinātus, kas ir bagātīgs dzelzs avots. Savukārt vasarā – visas ogas.”

Pozitīvi esot tas, ka Lindas pieredzē nav bijuši tādi pacienti, kuri kādus reklamētus vitamīnus vai citas vielas lietotu uz savu galvu, un tā darīt viņa arī neiesaka.